Tās ir sāpes galvas un kakla rajonā, kas var būt primāras un sekundāras. Primāras ir galvassāpju slimības, kad izmeklējumi nepierāda citu galvassāpju iemeslu, bet sekundāras -viens no kādas citas saslimšanas simptomiem. Apmēram 15- 18 % pacientu ir migrēna, bet pārējiem- saspringuma jeb tenzijas tipa galvssāpes.
Saspringuma galvassāpes ir spiedošas, vieglas vai vidēji stipras, abpusējas. Viena epizode var ilgt no 30 minūtēm līdz septiņām dienām. Mēdz būt arī cita veida galvassāpes, ko izraisa klepus, aukstums, izsalkums, vai seksuālā aktivitāte.
Migrēnas izpausmes
Migrēna i hroniska saslimšana, kas skar ap 25 % sieviešu un 8% vīriešu. Lēkmes var būt gan retas-trīs četras reizes mūžā, gan biežas -vairākas reizes nedēļā. Visbiežāk ir vienpusīgas, stipras vai ļoti stipras, pulsējošas sāpes, kas fiziskas slodzes laikā pastiprinās. Tās bieži pavada nelava dūša, vemšana. Ap 7 % migrēnas slimnieku sajūt auru, kas vai ilgt no dažām minūtēm līdz stundai un parasti parādās pirms galvassāpju lēkmes. Aura izpaužas ar ņirbēšanu vai zibeņiem acu priekšā, spožiem riņķiem vai redzes pasliktināšanos, var būt nepatikA pret gaismu, ožas un garšas sajūtu saasināšanās. Bērniem migrēnas izraisītās galvassāpes ir abpusējas, to laikā ļoti bieži ir slikta dūša. Pēc vemšanas bērns visbiežāk aizmieg un pēc 2-3 stundām pamostas vesels.
Kādu slimību simptomu var būt galvassāpes?
Galvassāpes var būt viens no apmēram 200 slimību simptomiem. Tās var liecināt gan par salīdzinoši vieglām saslimšanām, piemēram, hipertensiju vai hipotensiju, infekcijas slimībām (gripa, meningīts, ērču encefalīts), gan smagām slimībām, piemēram, asins izplūdumu smadzenēs, insultu, smadzeņu audzējiem. Vienas no biežākajām ikdienā sastopamām sekundarājām galvassāpēm ir miofasciālas sāpes, kas saistītas ar muskuļu saspringumu un vērojamas dažādu mugurkaula saslimšanu (spondiloze, osteohondroze) kakla traumu gadījumā. Tām raksturīgi ļoti sāpīgi miofasciālie jeb trigera punkti, ko iespējams sataustīt. Ļoti savdabīgas galvassāpes izraisa galvas nervu, piemēram, trīszaru nerva, neiraļģija. Tās ir īsas, elektriskas, šaujošas sāpes, ko var provocēt runāšana, zobu tīrīšana, ēšana. Tām raksturīgi, ka sejās nav jušanas traucējumu. Ja pacientam ir deguna blakussdobumu iekaisums, tajos var sakrāties šķidrums vai strutas, kas kairina trīszara nerva šķiedras, radot trulas galvassāpes. Bērniem galvassāpes var izraisīt arī spalīši.
Hroniskas galvassāpes
Par hroniskām uzskata galvassāpes, kas atkārtojas vairāk nekā 15 dienas mēnesī un ilgst vairāk nekā trīs mēnešus.
Izmeklējumi
Ja pacientam sāp galva, svarīgi noskaidrot, vai tā ir galvassāpju slimība vai kādas citas saslimšanas simptoms. Vispirms jādodas pie ģimenes ārsta un jāveic izmeklējumi, sākot ar vienkāršāko-asins analīzi, jo galvassāpes vai izraisīt, piemēram, arī ļoti augsts un zems hemoglobīna vai ļoti zems D vitamīna līmenis asinīs vai citas slimības. Nepieciešamības gadījumā ārsts pacientu nosūtīs uz papildu izmeklējumiem.
Ārstēšana
Katrai galvassāpju formai ir atšķirīga terapija. Migrēnas ārstēšanai der parastie ātras iedarbības pretsāpju līdzekļi. Pats galvenais -lietot tos pēs iespējas ātrāk un pietiekami lielā devā. Šie pretsāpju līdzekļi, tikai lietoti mazākā devā, var novērst arī tenzijas jeb saspringuma tipa galvassāpes. Pacientiem palīdz atslābināšanās, autogēnais treniņš, pirts procedūras, mūzika. Arī sekundāru galvassāju gadījumā pēc konsultācijas ar ģimenes ārstu var lietot pretsāpju līdzekļus.
