Feču analīze uz slēptajām asinīm ir diezgan svarīgs laboratorijas izmeklējums tieši apslēptās asiņošanas diagnostikā dažādiem kuņģa zarnu trakta nodalījumiem. Tāda asiņošana – viens no agrīnajiem simptomiem veselai kuņģa zarnu traktu slimību virknei, tai skaitā onkoloģiskai. Apslēptās asiņošanas gadījumā, pat ļoti ilgstošas, noteikt asins esamību fēcēs kā vizuāli, tā arī mikroskopiski ir ļoti grūti, visbiežāk vienkārši neiespējami.
Pie lielas asinošanas no dažādām kuņģa trakta daļām asinis tik ļoti maina fēču izskatu, ka to esamību var noteikt vizuāli. Ja asinis ir no apakšējām zarnu trakta daļām (resnā zarna, taisnā zarna), tad asinis būs sarkanas, iespējams, recekļu vai piemaisījumu veidā. Toties, ja asiņošanas avots atrodas augšējās zarnu trakta daļās (tievās zarnas daļa, barības vads, kuņģis), tad fēces kļūst melnas asiņu un speciālo, kuņģa zarnu trakta producējamo fermentu mijiedarbības dēļ.
Parasti vizuālās zarnu trakta asiņošanas gadījumi ir ārkārtas situācijas, kas prasa neatliekamu palīdzību (neatliekamu ārstēšanu).
Pozitīva fēču analīze uz slēptajām asinīm nozīmē, ka cilvēkam ir kuņģa zarnu trakta slimības, kuras izsauc gļotādas bojājumus , kad kuņģa vai zarnu lumenā izdalās neliels asiņu daudzums.
Tas var notikt, ja ir kuņģa čūla vai divpadsmitpirkstu zarnu čūla, nespicifisks čūlains kolīts, Krona slimība, polīpi, helmintu invāzija. Tā kā pat neliela izmēra audzēji, pirmatnējie un metastātiskie, izraisa kuņģa trakta gļotādas bojājumus, izmeklējums tiek izmantots pirmajā kuņģa zarnu trakta audzēja noteikšanas stadijā. Īpaši nozīmīga slēgtās asins noteikšana resnās zarnas vēža diagnostikā ir tādēļ, ka tieši gadījumā, kad audzējs ir dotajā zarnu apvidū, slēgtā asiņošana sākas pašās agrākajās stadijās.
Asinis fēcēs varbūt arī deguna asiņošanas gadījumā, smaganu un rīkles asiņošanas gadījumos, ja cilvēkam ir barības vada varikozas vēnas, erozīfs ezofagīts, hemoroīdi un citas slimības, ko noteikti jāņem vērā analīžu rezultātu izvērtēšanā.
Analīžu ticamība ir lielāka, ja analīzi atkārto. Negatīvi testa rezultāti neizslēdz iespēju, ka pacientam var būt erozīvi –čūlaini vai onkoloģiski kuņģa zarnu trakta bojājumi. Ir svarīgi, ka rezultāti tiek izvertēti kompleksā ar ar citiem instrumentāliem vai laboratoriskiem izmeklējumiem, tā kā paši par sevi nevar būt vienīgais kritērijs diagnozes noteikšanā.
