Glikozētais hemoglobīns (A1c) – specifisks hemoglobīna eritrocītu un glikozes savienojums, kura koncentrācija norāda uz vidējo glikozes daudzumu asinīs trīs mēnešu laikā. Glikozētā hemoglobīna analīze palīdz izvērtēt vidējo glikozes daudzumu asinīs pēdējo 2-3 mēnešu laikā.
Hemoglobīns – tas ir asins šūnās (eritrocītos) atrodošās olbaltumvielas, kuras pārnes skābekli. Daļa no asinīs cirkulējošās glikozes ir spontāni saistīta ar hemoglobīnu, radot tā saucamo glikozēto hemoglobīnu. Jo lielāka asinīs ir glikozes koncentrācija, jo vairāk veidojas glikolizētais hemoglobīns. Savienojoties ar hemoglobīnu, glikoze paliek „saistībā” ar to līdz pašām eritrocīta dzīves beigām, tas ir, 120 dienas. Glikozes savienojums ar A hemoglobīnu tiek saukts par HbA1c vai A1c. Glikozētais hemoglobīns rodas asinīs un pazūd no tām katru dienu, tā kā vecie eritrocīti iet bojā, bet jaunie (vēl neglikozētie) ieņem to vietu.
Tests uz A1c hemoglobīnu tiek veikts pacientiem ar diagnozi „cukura diabēts”. Tas palīdz izvērtēt, cik efektīva ir glikozes līmeņa regulācija ārstēšanas laikā.
Dažiem pacientiem A1c hemoglobīna analīzi nozīmē diabēta diagnosticēšanai.
