Preparātu nosaukumi:
Lielākai daļai medikamentu ir divi vai trīs nosaukumi:
- ķīmiskais,.
- nepatentētais starptautiskais un.
- tirdzniecības.
Ķīmiskais jeb sistemātiskais nosaukums apzīmē medikamenta aktīvo vielu un tiek piešķirts saskaņā ar starptautiskās organiskās ķīmijas nomenklatūru. Tas var būt ļoti sarežģīts un grūti iegaumējams. Ir skaidri redzams, ka šādu garu sarežģītu ķīmisko nosaukumu lietošana ārstniecisko vielu nosaukšanai ir praktiski neiespējama.
Starptautiskais nepatentētais nosaukums (SNN) – unikāls medikamenta aktīvās vielas nosaukums, PVO ieteikts.
Bez SNN daudzas firmas, izlaižot vienu vai otru medikamentu, izdomā tam savu tirdzniecības nosaukumu. Tirdzniecības nosaukumi nereti tiek saukti par patentētiem un komerciāliem. Doma ir tāda, ka tirdzniecības nosaukumi ļauj firmām izvirzīt tirgū un reklamēt patērētāju vidū pašu ražotos preparātus.
Šādā veidā vienam un tam pašam preparātam var būt gan SNN, gan tirdzniecības nosaukums. Bet ja preparātus uz vienas un tās pašas aktīvās vielas bāzes izlaiž vairākas ražotājfirmas, tak katra firma mārketinga nolūkos var iedot preparātam savu nosaukumu. Nodemonstrēsim to uz paracetamola parauga.
Ķīmiskais nosaukums pēc IUPAC* — N-(4-hidroksil)-acetamīds.
SNN – Paracetamols (Paracetamol).
Nosaukums Lielbritānijā (BritishApprovedName, BAN) – Paracetamol.
Nosaukums ASV (United States Adopted Name, USAN) – Acetaminophen.
Brendi (tirdzniecības nosaukumi) – Тайленол®, Панадол®, Panamax®, Perdolan®, Calpol®, Doliprane®u. c.
Vai atšķiras preparāti ar vienu ķīmisko formulu, bet dažadu firmu ražoti un ar dažadam tirzniecības nosaukumiem?
Izgatavojot medicīnoskos preparātus ar vienu un to pašu ķīmisko formulu, dažādi ražotāji var izmantot dažādas ķīmiskās attīrīšanas metodes, pievienot atšķirīgas papildvielas, ievietot tabletes dažādos apvalkos. Viss šis var ietekmēt iegūto medikamentu biopieejamību un toleranci. Dažreiz tam var būt kritiska nozīme: kad pacientam der tikai noteikto firmu preparāt un kategoriski neder citi. Par spīti tam, ka aktīvās vielas formula tiem ir kopīga.
Dženeriķi
Preparāti, ko izgatavo ražotājfirmas, tiek iedalīti divās grupās. Pirmā grupa – preparāti, kurus firma ir izstrādājusi pati, veltot tam ilgus gadus un milzīgas naudas summas. Firma dod šādam preparātam savu tirdniecības nosaukumu un patentē to uz 5 gadiem. Tie ir medikamenti-brendi, ar patentu aizsargāti. Citām firmām, ja tās vēlēsies ražot šo preparātu līdz 5 gadu termiņa beigām, būs jāpērt patents uz to. Šajā gadījumā arī viņas var dot preparātam savu firmas nosaukumu. Vairākums tomēr sagaida 5 gadus, un, ja tas ir izdevīgi, sāk ražot špreparātu. Pie tam firma var iedot preparātam savu nosaukumu, var arī pārdot zem kopējā SNN.
Preparādi, izlaisti ar firmas nosaukumu vai SNN, kuru izstrādei firmai nenācās tērēties, sauc par dženerikiem. Tie arī veido otro preparātu grupu, kurus ražotājfirma liek farmācijas tirgū. Saprotams, ka tie ir daudz lētāki par preparātiem, kurus nācās izstrādāt patstāvīgi vai par tiem, kuriem pirka patentu. Šo preparātu patērētāji attiecīgi iegūst, ņemot vērā pieejamākas cenas. Taču, kā tika norādīts augstāk, laimējot cenā, patērētājs var zaudēt, ņemot vērā kvalitāti, jo dažādi ražotāji izmanto dažādas attīrīšanas metodes utt. Tas ir jāņem vērā, kad no preparātiem ar vienu SNN izvēlas vislētāko. Gadās, ka vislētākais preparāts ir arī visnekvalitatīvākais: ir ar zemu biopieejamību, satur daudz piemaisījumu, izraisa blakusparādības, pacientu slikti panests.
